Es atklāju šīs sievietes dzeju vēl augstskolā, kad tā bija jālasa obligāti un atceros, ka rakstīju referātu par nāves tēmu viņas dzejā. Ierakusies grāmatās ASV informācijas centra bibliotēkā, es mēģināju saprast šīs raustītās rindas, neparasto ritmu un paslēptās domas.

Nezināmu iemeslu dēļ visvairāk man patika dzejolis par smadzenēm (kas nepavisam nav saistīts ar nāvi)

THE BRAIN is wider than the sky,
For, put them side by side,
The one the other will include
With ease, and you beside.

The brain is deeper than the sea,
For, hold them, blue to blue,
The one the other will absorb,
As sponges, buckets do.

The brain is just the weight of God,
For, lift them, pound for pound,
And they will differ, if they do,
As syllable from sound.

Skaisti

Kādu laiku atpakaļ iznāca grāmata ar nosaukumu Open Me Carefully, kurā apkopotas Emīlijas vēstules veltītas viņas draudzenei un vienlaicīgi brāļa sieva Sjūzenai. Pirms tam kritiķi un fani gadiem ilgi bija strīdējušies par to, vai attiecības starp šīm divām sievietēm bija vienkārši draudzība vai kas vairāk, bet ne tas man šķita visinteresantākais.

Aizraujošākais likās tas, ka apkopojot viņas veltījumus Sjūzenai, zinātnieki ir atklājuši, ka daudzās vēstulēs, kuras viņa rakstīja Sjūzenai un savam brālim, kā arī dažos dzejoļos, ir veikti labojumi pēc Emīlijas nāves.

Emīlijas rakstu darbu pētnieki šos labojumus sauc par mutilations (sakropļošana, arī sagraizīšana), viņas vēstulēs ir izsvītroti vai aizkrāsoti vārdi un veseli teikumi, ar nazi no dārgā vēstuļu papīra ir mēģināts izdzēst tās daļas, kas attiecās uz Sjūzanu, ir acīm redzami dzēsti burti lai vārda she vietā parādītos he, ar šķērēm ir izgrieztas veselas rindkopas. Tā, it kā viņas radinieki ir gribējuši izraut gabalus no viņas dzīves ar saknēm. Lai nepaliek nekas.

Visas Sjūzenas vēstules Emīlijai tika iznīcinātas.

Vēstulē Sjūzenai:

for the Woman
whom I prefer
Here is Festival -
When my Hands
are Cut, Her
fingers will be
found inside -