..pēcsapņa sapnis 1..
Agrs ceturtdienas rīts.. Nu labi, patiesībā ne tik agrs; ir jau 0825 – pēc lidostas standarta pirmā rīta sastrēgumstunda ir pārslimota. Viegls individuālās proxy kartes pieskāriens nolasītājam un.. Esmu brīvībā. Elvis has left the building! Kārtējās 24 atbildības piesātinātās stundas ir aizvadītas. Kaut gan esmu atbrīvots nosacīti, jo arī darbs izbeidzas vien formāli pēc paraksta uz diennakts atskaites un izlogošanās no datoristēmas.
Patiesībā es ļoti gaidu to brīdi, kurš iestājas ap 0815 pēc diennakts maiņas; brīdi, kad nododu maiņu nākamās dienas kolēģiem, palīdzot viņiem gūt pārskatu par faktiski notiekošo. Jo īsi pēc tam man iestājas tas, ko saucu par „pilnīgā po***isma stāvokli” – kad viss ietinas kā vieglā miglā, atstājot vien vēlmi pēc gultas un segas maigajiem pieskārieniem.  Jo tad jau vairs nav svarīgi, gaida mājās kāds vai nē. Sava veida anestēzija pret apkārtējo pelēcīgumu un nejaucībām.
Gultu.. Visu karaļvalsti par gultu! 
Un anestēzija man ir nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk; pie tam pamatīgās devās, lai pēc saulainās Korfu atgrieztos LV pelēcīgumā un ikdienišķumā. Nu nedziedāšu slavas dziesmas par atgriešanos mājās, ja pavisam tā nejūtos. Tieši pretēji, man šķiet, ka mājās esmu pabijis vien tajās 10 dienās, kuras aizvadīju tur – Paradīzē. Manā personīgajā. Un tagad esmu atgriezies tikai paviesoties šeit uz kādu laiku. Jo mana apziņa vienkārši nepieļauj samierināšanos ar iespēju, ka vienmēr būtu jāpaliek šeit. Šķiet, ka asinīs ir pamodies kaut kas tāds, ko nekad sevī nebiju apjautis. Nezinu, instinktīva piederības sajūta TUR, nevis ŠEIT. Atvainojiet par nepatriotiskumu – bet apsolu, ka dezertēšu no šejienes pie pirmās nopietnās iespējas un savas prasmes atdošu tur, kur tās patiešām spēs novērtēt. LV varu pateikties tikai par nosacīti cilvēciski atalgotu darbu, lai būtu iespēja meklēt un atrast vietu tur, kur cilvēciska eksistence nepastāvētu vien nosacītā formā.  So.. Good-bye LV and welcome GR!
Bet, pievēršoties nedaudz ikdienišķākām izjūtām – kāda tad biji, mana atkal atrastā dzimtene Grieķija? Vai iespējams vārdos ielikt pirmos nakts iespaidus Korfu, ar šalcošās Vidusjūras viļņiem pie kājām, cikāžu balsīm un jāņtārpiņiem? Nē, nevar pilnvērtīgi nedzīvos burtos aprakstīt sajūtas, kuras pārņem ap pusnakti, pirmo reizi pieskaroties Korfu zemei. Viss, absolūti viss ir tieši tā, kā biju to iztēlojies. Pat vairāk, ar uzviju. Jo tāda arī ir Paradīzes būtība – dot visu un vēl daudz vairāk. 
Kā vairums cilvēku, arī es iesākumā īsti neticēju Paradīzes sapņa īstenošanās iespējai; neticēju līdz tam brīdim, kad RIX jau faktiski ieņēmu vietu lidmašīnā un klausījos pēdējās pirmsstarta frāzēs starp kapteini un vienu no savām kolēģēm. Tā ir neliela priekšrocība – ja zināmas visas precīzās frekvences, tad ar atbilstošu mobilo receiver lidostas teritorijā praktiski jebkurā laikā ir iespējams sekot dispečera un kapteiņa sarunām, tā zinot, kas notiek. Un tad.. Jau esot uz skrejceļa.. „..airBaltic six-delta-mike, runway three-six-zero, cleared for takeoff; after departure climb and maintain 4’000 feet, contact Riga Approach on ***.** MHz frequency..” Tas ir starta signāls Paradīzei.
Un šajā vietā gribas izdarīt tehnisku atkāpi.. Jo vienkārši nebija iespējams nesalīdzināt un nenovērtēt situāciju arī no profesionālā viedokļa. Ceļš uz paradīzi ved vairākos posmos. Vispirms 3.5 stundu lidojums no Rīgas uz Atēnām, pēc tam 1.5 h posms, lai Atēnu lidostā veiksmīgi piereģistrētos nākamajam lidojumam uz Korfu; un sekojošais fināla posms 1 stundas lidojuma ilgumā no Atēnām uz Korfu. Summējot visu kopumā – ceļojuma laikā tiek nočekotas trīs aviokompānijas (airBaltic, Olympic Airways, Aegean) un trīs lidostas (Rīga, Atēnas, Korfu). Vērtējums 5 zvaigžņu sistēmā: airBaltic – 5* (pateicoties kapeiņa vienkārši perfektajam darbam, atgriežoties Rīgā); Olympic Airways – 3* (pietiekami nelīdzenā nosēšanās Korfu un vairs ne pirmā svaiguma lidaparāts); Aegean – 4* (izskatīgākās stjuartes un garšīgākā maltīte lidojuma laikā Lidostas: Rīga (RIX) – 4* (pateicoties vien tam, ka tā bija sākuma punkts ceļam uz Paradīzi); Atēnas (ATH) – 5* (dabiski, ka dzimtajai lidostai subjektīvi gribas dot augstāko novērtējumu ; bet, ja nopietni – perfekti skaidrā lidostas informācijas sistēma un draudzīgākais personāls); Korfu (CFU) – 4* (Paradīzes lidosta, tomēr viens otrs trūkums pamanāms pat par spīti tam .
Tātad.. Atgriežoties atpakaļ pie paša ceļojuma. Jau no paša sākuma viss tiek plānots kā strikti individuāls pasākums, iztiekot bez jebkādiem tūrisma firmu un gidu uzspiestajiem pakalpojumiem. Manuprāt, tikai un vienīgi tas ir pats ērtākais veids – ja pašam iespējams pilnvērtīgi plānot katru jaunu dienu un izvēloties, ko darīt vai nedarīt. Nevis kā vienam no bara sekot gidam, paklausīgi padodoties standartizētajai un iepriekš nosacītajai dienas kārtībai.  Esmu pietiekami neatkarīgs, lai uz ko tādu neparakstītos! Tādēļ arī iepriekš karšu veikalā tiek sagādātas visas iespējamās kartes un Interneta pārlūkā grēdām krājas bookmark par tēmu „Korfu”; ar katru jaunu karti un saitu arvien vairāk apstiprinot sajūtu, ka tur, ~3500 kilometru garā ceļojuma beigās gaida Paradīze. Īsta, reāla un neatkārtojama. Izsapņota un sen gaidīta. |
Publicēja: goldingietis
Datums: 08.05.2008. - 20:29:16
Lasīts (reizes): 1940
Komentāri: 0
|
| |
