..RIX nakts 2..
Iepazīšanās sākas skrejceļa RWY 360 sākumpunktā, kur pašlaik notiek galvenie būvdarbi. Eskadroni greideru un citas tehnikas, būvmateriālu kaudzes, topošās inženiertehniskās komunikācijas, būvdarbu personāls un prožektoru spoži izgaismotā nakts aina sniedz gandrīz sirreālu, „X-failu” cienīgu sajūtu, ka atrodies kāda starpgalaktiskā kosmosa kuģa avārijas vietā. Lai gan patiesībā nenotiek nekas cits, kā vien visparastākie skrejceļa pagarināšanas būvdarbi, izmantojot maksimāli visus mūsdienu tehnoloģiju sasniegumus. :) Te ir sava īpaša pasaule, pār kuru varas nav vairs man, bet gan tam pietiekami izskatīgajam puisim pie džipa stūres. Un principā man reizēm ir patīkami pakļauties, ja sajūtu, ka partneris ir pilnā mērā līdzvērtīgs man. ;) Tā arī tajā vakarā.. Es pakļāvos. Pakļāvos pilnīgi trakam aicinājumam mēģināt izspiest no LUN spilgti dzeltenā džipa visu, ko tas ātruma ziņā spēj sniegt, izmantojot 2180 metrus pašlaik brīvi pieejamā skrejceļa garuma.. No RWY (skrejceļa) 360 sākumpunkta līdz pat sarkano „threshold” (beigu) gaismu marķētajam skrejceļa otra gala punktam. Tie ir 2180 metri brīvi pieejama ceļa, par kuriem vari būt drošs, ka nenolaidīsies neviens lidaparāts, jo postenī atstātā kolēģe vienmēr kontrolēs situāciju.
Pozicionējot džipu skrejceļa sākumā, pēc tam dodot pilnu gāzi un vērojot, kā gaiši fluorescējošās RWY sānu robežu marķējošās gaismas saplūst vienā nepārtrauktā gaismas joslā, kamēr paātrinājums augumu iespiež mīkstajā sēdeklī un skrejceļa „threshold” spilgti sarkano gaismu marķējums nāk aizvien tuvāk.. Maksimāli sanāca ~220 km/h. Relatīvi pamaz, jo caurmēra B737 nosēžoties skrejceļā nāk ar aptuveni uz pusi lielāku ātrumu. Un tomēr nekāds dragreiss nespēj piemēroties šīm „nakts izklaidēm” uz RIX skrejceļa! :D Un tad, pēc elpu aizraujošā paātrinājuma un tā cienīgo fināla bremzēšanu.. Kad dzeltenais Mitsubishi džipiņš beidzot apstājas RWY 360 galā.. Un tu izkāp no tā, lai sajustu nakts klusumu, netraucētību, mieru un vieglo, nesen lauzto ceriņu smaržu.. Pilnmēnesi.. Un skatiens pārslīdētu ne ar ko nesalīdzināmo „visual approach” skrejceļa gaismu marķējumam. Pat košākā Ziemassvētku eglīte nespēj mēroties ar RIX skrejceļa apgaismojumu.. :P Vietā, kuru dienas laikā pārsātina rēcošo lidmašīnu dzinēju skaņa, kaucošo, ar asfaltbetona virsmu saskarošos riepu gumijas kliedzieni un izplūdes gāzu turbulenču plosītā gaisa virmojums.. Kad saproti, ka faktiski atrodies vietā, kura dienas laikā kļūst par Dantes elles septītā loka cienīgu, bet naktī dod tik daudz patvēruma un miera sajūtas. Tad arī tevi pašu pārņem izbrīns, kā gan vispār iespējams tik mierīgs pilnmēness, tik maksimāla, ne ar ko neizmērojama miera sajūta tā vietā, lai rītu psihoterapeita parakstītās antidepresantu tabletes un stresotu par ikvienu ielidojošā reisa kavējumu kaut vai desmit minūšu apmērā.. Tas ir miers. Kaut vai uz nepilnu stundu, bet tomēr miers. Pilnīga saplūšana ar nakts pilnmēnesi un apziņu, ka vari darīt to, ko vislabāk proti. Kam esi radīts.. Un atrodies tajā punktā, kur debesis pieskaras zemei. :)
..es joprojām pilnībā nezinu, kam bija domāts tikko lauzto ceriņu zaru klēpis LUN džipa salonā (kurus tomēr paņēmu sev līdzi).. ..es joprojām nevaru izzīlēt, kam bija domāts tik negaidītais pagājušās nakts ceļojuma aicinājums.. Bet es zinu vien to, ka aizgājušajā naktī vismaz daļēji atkal noslēdzu pamieru ar sevi.
..tomēr vienalga, prātu neatstāj ķecerīga doma – diezin, kā gan izskatās Atēnu un Korfu lidostas pilnmēness naktīs?.. |
Publicēja: goldingietis
Datums: 21.05.2008. - 00:09:58
Lasīts (reizes): 2013
Komentāri: 1
|
| |
