Tirgus sievas , savā nodabā somas glāsta, viņas ir pārliecinātas ka pasaule dzīvo tirgū. Te var vistas kāju pirkt un lamu vārdu sulīgu savā adresē saņemt. Tirgus ir finansu pasaules uzbūves stūrakmens. Te dzirdēsi preci slavējam un nopeļam un katrs to dara savādāk. Pārdot var visu grūtāk ir atrast pircēju. Un te nu mans ievada teksts ir beidzies, esmu gatavs vēstījumu savu lēnām tavās ausīs pludināt, vai gatavs esi to saņemt.
Katru dienu tirgū kā upē cilvēki plūst, tie veic pirkumus un skatās sev piemērotu pirkumu, kāds izvēlās jauku dzīvi cits savādāku un kāds pavisam traku , pelnīt naudu.
Nauda cilvēka rokās veido varu , bailes, iekāri un visas iespējamās baudas. Tik dažādi cilvēki kļūst kad naudas zilgme viņu rokas pārklāj. naudai ir savāds skatiens uz nopirktām precēm, tā tērējās par lietām kuras tev galīgi nevajag, tu pērc nauda iegulst rokās smaida savu plato bezzobaino smaidu, glāsta pirkstu galus pamest sauju un iegult kastē pie savām māsām. Katras banknotes ceļš sākās spiestuvē to maļ groza slidina un instinktus kairina. Šim papīra gabalam ar nosaukumu valsts banka tiek pakļauta katra doma katrs centieni katra ilgu pilnā minūte.
Mēdz teikt ka nauda nemēdz būt tīra es saku ka ir tad kad tā piedzims tā ir nevainīga cilvēks atnāk un atņem to, šķīst asinis un netīri palagi, top pavedinātāja, radusies savu ceļu par makiem sāk. Nav ilgs mūžs banknotei tikai 2 gadi bet ko tik tā savā ceļa malā neredz. Redz tevi un mani drāžamies netīros palagos kur tikko zaudēts sirds šķīstums. „Močna zadvinul” redz katru soli katru kases lādi šad tad iegulst tumšā zeķē, glūn vēro skatās kā ārā tikt baudu sniegt.