Par vientulību
Sniegs krita lielām , baltām pārslām, veidodams mīkst, baltu palagu.Viņš stāvēja piespedis savu karsto vaigu pie auksta un sasaluša loga, ieelpojot un izelpojot pelēku gaisu.Vienā mirklī pieķēra sevi, ka viņš nedomā ne par ko, bet tad sāka apdomāt, kapēc viņš nedomā ne par ko... ? Viņš tikai skatījās tālumā.. "šodien ir Vecā gada diena!"atzīmēja 31.decembri kalendārā un atgriezās pie loga. Viņam bija savi sapņi, savas ilūzijas un atmiņas par cilvēku, kurš tagad jau ir aizsaulē. LĪDZ BRĪDIM, KAD NOMIRA VIŅA, BIJ JAUTRĀKAIS CILVĒCIŅŠ VIŅŠ! BET TAGAD, KAD ASARU JŪRA IR IZKALTUSI, TAI LĪDZI IR IZKALTIS VIŅŠ.. Viņa acīs atspoguļojās tikai sveces liesma, kura dāvāja nelielu siltumu viņā istabā. Jau daudzus gadus, katru dienu, mēnesi, gadalaiku, viņš stāv pie loga, vērodams saullēktu un rietu.. Reiz, kādā bargā ziemā, viņš stāvēja pie loga piespedis JAU aukstu vaigu pie auksta loga... |
Publicēja: swimfun
Datums: 17.12.2008. - 09:42:38
Lasīts (reizes): 2314
Komentāri: 0
|
| |
