..tepat uz ceļgaliem klusi klusītiņām murrā Zvērs.. Aiz loga ir nakts; auksta jo auksta un pilnmēness gaismas pielieta. Man patīk tajā lūkoties. Un arī klausīties. Klausīties.. Ieklausīties tajā smalkajā un tik tikko sadzirdamajā skaņā, ar kādu dzied ledus, sasaldams arvien biezāks un leduspuķes loga rūtīs, plaukstot arvien kuplākas. Te nu tas beidzot ir, baltais aukstums, kādu vienmēr esmu gaidījis. Un pilniem malkiem izbaudu mieru, kādu tas sniedz. Protams, izbaudu ne jau tikai to. :) Man patīk arī pacelt glāzi tumšā heresa pret kamīna liesmām un katru reizi ļaut tai iezaigoties kā sarkanām pūķa asinīm pildītai. Ziema ir kontrastu laiks, kurā tomēr apvienojas visas trīs manas mīļākās krāsas - baltais klusums laukā, sarkanais mirdzums vīna glāzē un Zvēra melnais, mežonīgais maigums. Pavisam vieglītiņām noglāstu viņa siltos sānus.. Nē, viņš tikai izliekas, ka guļ. Jo labi manu, kā reizēm kamīna liesmu gaismā nozibsnī viņa zaļās acis... starp citu, arī atvaļinājums drīz vien būs beidzies, tādēļ šādus vakara brīžus izdosies iekārtot arvien retāk. Būšu jau arī atpūties pamatīgi, vairāk nekā mēnesi. Godam nopelnīts.. Tik daudz brīvā laika man nav bijis ļoti ļoti sen. Un tik daudz domu galvā - arī. Varbūt tādēļ tik maz no tā visa pēdējā laikā nonācis uz papīra.
..aptuveni pirms piecām dienām netā atradu fantastisku on-line bibliotēku; pie tam tajā skaitā arī tos pārdesmit sējumus, par kuriem jau biju sagatavojies izdot naudiņu reālajā pasaulē. Patīkami, ja arī "krīzes" laikā izdodas ko ietaupīt. :) Ap ko lietas grozās?.. Ap vienu no maniem mazajiem papildus hobijiem - okultisms un maģija. Jā, studiju gadi arī Teoloģijas fakultātē tomēr liek par sevi atcerēties :P Ja Tev kaut ko izsaka tādi nosaukumi kā "A Brief Handbook of Exorcism", "A Practical Guide to Witchcraft", "Alchemy: The Black Art", "Necronomicon", "Demonographia", "De Vermis Mysteriis", "The Witch-cult in Western Europe", "The Practice of Magical Evocation", "Satanicon".. tad, iespējams, apjautīsi, kādēļ jau tik daudz nakšu aizvadītas nomodā pie tasēm smaržīgas tējas un lasot, lasot, lasot.. Kontrasts. Pret manu pierasto dzīves gaitu, kurā viss ir tik precīzs, saplānots un noteikts. Kur drošas zināšanas ir daudz vairāk vērtas, nekā simtiem gadu vecas pārdomas par lietām, kuras ikdienas steigā vienkārši neienāk prātā. Domas un atziņas par lietām, kuras piezogas vien klusi vientulīgās nakts stundās, kad mierīgi un klusi čukst tikai grāmatu lapas, tām šķiroties vienai pēc otras un kamīna gaismā klusi metot spocīgas ēnas uz istabas sienām, atgādinot kāda tumsas eņģeļa spārnu ēnu mājienus. Maģija un okultisms.. Jā gan. Bet esmu atklājis, ka arī šāda neierasta un netradicionāla palūkošanās uz dzīves lietām - tā dod man papildus prasmi koncentrēties un savākt pašam sevi. Iespējams, ka beidzot būšu atradis to, ko tik sen esmu meklējis. To līdzsvarojošo elementu, kurš liekams pretī manai konstantajai pašapziņai. Jo apjaušu, ka es patiesībā tomēr zinu tik maz. Ai, cik maz..
