..vēl vienas piezīmes "uz maliņām"..
..un pēc aizgājušā vakara izdarībām pie samaņas nācu tikai 1306. Lokālais laiks. Līdz ceļam uz ikdienas gaitām, par kurām tagad gribas pasmieties - vairs tik vien kā divas stundas. Toties ir sajūta, ka visi spēki izsmelti un gribas nav ne tik, lai piespiestos pasniegties pēc minīša pudeles. Dzīve ir dīvaina un ar katru aizritējušo dienu tā turpina pieņemt arvien groteskāku veidolu. Ja būtu smagi dzerts, tad šādu paģirām līdzīgo sindromu vēl vismaz varētu izskaidrot. Bet tā.. Man joprojām pietiekami daudz jāpiestrādā pie savas gribas koncentrēšanas un enerģijas uzkrāšanas, citādi pastaigas viņpus šīs četru dimensiju žņaugtās pasaules tā arī paliks nesasniedzams sapnis. Damn.. Es varu nonākt līdz un pat arī tikt pāri "robežai", bet ceļam tālāk aiz tās man vienam pietrūkst spēka un gribas. Pat tagad, pat šajā nācarieša nespējnieka nāves un "atdzimšanas" laikā, kad robeža jau tā ir tik trausla. Manī nav pietiekami spēka. Vismaz vēl ne pašlaik. Bet TUR ĀRĀ - tur patiešām ir vesela manis neizzināta pasaule. Apliecinu un varu parakstīties zem katra vārda ar savām asinīm. Ja vien arī to pietiktu. ..zinu, ka Es pasteidzos. Bet kaut vai arī tikai "prezentācija" bija tā vērta. |
Publicēja: goldingietis
Datums: 13.04.2009. - 12:35:49
Lasīts (reizes): 1994
Komentāri: 0
|
| |
