Ieraksts. Viens no pēdējā laikā tik retajiem. Kaut gan pēc tiesas un taisnības tam būtu bijis jātop pagājušajā naktī apmēram ap šo pašu laiku. Tomēr to nedarīju vairāku iemeslu dēļ. Vienkārt - vēlējos sev pietaupīt kaut pāris nakts stundas netraucēta miega (kas, galu galā izrādījās vien ilūzija) un otrkārt - pasaudzēt savas potenciālās darba spējas sekojošajai dienai (arī "bleķis").
Par darba dienu nebūtu nekas piebilstams; RIX lidmašīnu trafiks parastajās ziemas sezonas saraksta robežās. Faktiski pat vien tik elementāri pārvaldāms, ka to jebkurš jauns un zaļš "gurķis" būtu izdarījis ne sliktāk par mani pašu. C'mon, diena, no visiem profesionālajiem aspektiem lūkojoties tiešām tāda, ka saglabāt totālu kontroli pār visu ir tikpat vienkārši kā divus pirkstus.. ..medū iemērkt. :) Bet ja tā, tad man nedod miera tas apzinātais apstāklis, ka pēc maiņas nodošanas aizpildot individuālo darba pašnovērtējuma "čeklisti", biju spiests atzīties un atķeksēt tajā pat tik elementārus pielaisto kļūdu lodziņus, kādi manā raksturojumā vīdēja vien pašā tagadējo darba gaitu uzsākšanas rītausmā! :O
Iemesls?.. Okay. Vienkārt - pirms H12 maiņas iepriekšējā naktī miegam noziedotās vien nepilnās divas stundas; otrkārt - nespēja visas dienas garumā koncentrēt savu smadzeņu kreiso puslodi pilnvērtīgam analītiskajam un racionālajam darbam. Tiešām, tādas dienas pat visas līdzšinējās karjeras laikā bijušas maz. Pārāk maz, lai par to būtu iemesls satraukties. Toties, ja pamani, ka dienas gaitā arvien biežāk skatiens bezmērķīgi iecentrējas uz vienu telpas punku, bet domas galvā sāk pieņemt arvien groteskākus apveidus, no kuriem atraujies tikai ar grūtībām - tad te jau rodas jautājums par to, cik lietderīgi un saprātīgi vispār bijis vilkt savas miesas uz darbu un vai daudz labāka nebūtu bijusi ideja par psihologa apmeklējumu. :P
Tātad iemesls.. Murgi. Iepriekšējās nakts murgi. Tiešā nozīmē. Tādi murgi, no kuriem attopies, joprojām istabas sienās un paša saprātā atbalsojoties tik raksturīgajam nakts šausmu brēcienam, ar kuru pamosties vien pats savā gultā. Baisi nakts murgi.. Ar tiem nebiju sastapies jau ļoti sen, vismaz gadus trīs. Nē, protams, tas nenozīmē, ka trīs gadu ilgumā man nebūtu bijis sliktu sapņu, ko Tu! :D Es tikai esmu pieradis vilkt ļoti stingru klasificējošo līniju starp murgiem un vnk sliktiem sapņiem. Manā izpratnē murgs ir tas ļaunais sapnis, kuru Tu piedzīvo pirmo reizi un tādēļ nekādi nevari zināt tā turpmāko gaitu un kura rezultāts vienmēr Tevi kopā ar nakts kliedzienu atmet reālajā pasaulē. Gluži kā nostrādājot kaut kādam neredzamam drošinātājam.. Bet slikts sapnis - tas ir vienkārši bijušais murgs, kurš atkārtojas pietiekami bieži, lai Tu jau to atpazītu un zinātu visu tā turpmāko gaitu.
Respektīvi, ko es vēlos sacīt - esmu pieradis, ka mani sliktie sapņi atkārtojas un tādēļ, tiklīdz tāds iesākas, jau pēc pirmajām pāris iesākuma "sekvencēm" zemapziņa to atpazīst un zina, ar ko tas beigsies. Mani sliktie sapņi MĒDZ atkārtoties. Un mana nakts zemapziņa jau arī ir tik ļoti "piešāvusies", ka pēc pāris sākuma ainām visu saliek pa plauktiņiem. Te pat varētu saskatīt zināmu analoģiju ar kompja pretvīrusu programmu, kura vien pēc pāris tikai noteiktajam datorvīrusam raksturīgajiem "signature" bitiem detektē pašu vīrusu un to identificē jau kā "zināmu". Šādā ziņā mana "slikto sapņu datubāze" ir pietiekami plaša, lai vismaz pāris gadu gaitā pasargātu mani no nezināmā.. ->
