“Code Red”. Šodien, jau no paša darba dienas agruma. Tikai ne jau tas “profesionālais” Code Red, par kuru varbūt padomāji & kurš liek adrenalīnam piesātināt ķermeni līdzīgi kā dzirkstošai ogļskābai gāzei tik tikko atvērtā šampanieša (labojums – nē, pagaidām vien tikai “dzirkstošā vīna”) pudelē, bet gan tieši pretēji – tas, kura saņemšana tā vien mudina pamest visus pienākumus padoto ziņā un arī pašam aizmirst par visu un visiem, atskaitot vien to apstākli, ka atkal KAUT KUR ir KĀDS “no-lifer"s”, kuram radusies akūti nepieciešama vajadzība pēc sabiedrības. Šoreiz.. Šoreiz pēc manas.. TAS “Code Red”, kurš domās jau liek apsvērt iespēju kā pēc iespējas ātrāk un ar godu pazust pēc maiņas, lai iedarbinātu savus dzinējus un no lidostas ziloņkaula torņa (vai “mērkaķu būdas” - kā vēl pagadījies dzirdēt mūs apzīmējam :) nestos projām vēl trakākā ātrumā, nekā tas, kuru sniedz caurmēra Boeing 737, startējoties no RIX RWY36 or RWY18.. Labi, never mind. Laikam man nepieciešams sniegt paskaidrojumu tikko minētajai rindkopai. Bet tas ir OK, jo, vienkārt – atkal ir laiks sākt iejusties mentora lomā un otrkārt – esmu jau pieradis, ka man praktiski gandrīz vienmēr nākas sniegt “general public” adresētus zemsvītras skaidrojumus savam izteiksmes veidam. Bet nu – neņem ļaunā. :) Sarunāts?

Redzi, ir pasaulē arī tāda cilvēku kategorija, par kuriem parasti viņu līdzcilvēki mēdz teikt: “He has no life”.. Vai arī: ”Get yourself a life!” Vai arī.. Nu jā, kaut kā tamlīdzīgi. Tie ir cilvēki, kuriem ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms draugu loks, rudimentāras sabiedriskās aktivitātes, vienk [pārējiem šķietami] neciešami augsts pašapziņas līmenis un piedevām arī tā svētā & nesatricināmā pārliecība, ka dienu un nakti ikviens “no-lifer"s” ir labāks par simts parastajiem līdzpilsoņiem un svētdienās – pat par visiem diviem simtiem! ..arī tad, ja “tie citi” par to nemaz nenojauš. :D Papildus tam kā likums viņiem ir arī paveicies pelnīt maizi ar darbu, kurš ir gan dzīves jēga, gan arī vaļasprieks & dzīves aicinājums vienlaikus. Piepluso tam nenormētas virsstundas, “stervisku” uzvedību sabiedriskajā transportā (“nekauņa tāds, nedod vietu vecākiem cilvēkiem”), nevērīgu izturēšanos pret līdzpilsoņiem uz ielas (“jaunais cilvēk, vai jūs mani dzirdat?” - jo neatņemams aksesuārs vienmēr būs iPod austiņas ausīs vai da jebkāds cits melomāna atribūts, lai tikai maksimāli izolētu sevi no pārējās sabiedrības daļas).. Pieskaiti visam arī dzīves veidu stingri plānojot savu laiku.. Un, ja vēl ir arī tāds atribūts kā eksistējošs, bet nefunkcionējošs durvju zvans pie dzīvokļa ārdurvīm (“lai tie namu apsaimniekotāja pārstāvji, apkārtvazaņķi sektanti, reklāmas aģenti un dies viņu zina kādas vēl pabiras neiedomājas izdarīt iebrukumu manas neaizskaramās privātās dzīves tempļa teritorijā” ;) ).. Jā, vienvārdsakot – summējot visas augstākminētās pazīmes var iegūt +/- precīzu “no-lifer"a” portretu. :D

Un tagad nopietnāk.. Nesmejies, tiešām nopietni. :) “No-lifer"s” (bāc, es turpmāk vienkārši saīsināšu līdz “NL”, labi?); tātad NL ir cilvēks, kuram patiesībā ārpus viņa profesionālās jomas un “vienrokpirkstu” draugiem neeksistē arī īsti nekā cita. Bet tajā pašā laikā NL ir tendence.. Hmmm, kā to labāk pasacīt.. Nu viņiem ir tendence “kopoties”! Sounds good, mmmmm? :) Tas nozīmē, ka ikviens NL centīsies atrast arī citus tādus pašus, lai izveidotu savu stingro, nesatricināmo un pastāvīgo draugu loku. NL “klubiņš”, “ordenis”, “brālība” - sauc to, kā vien vēlies. Izraudzīto loks, kurus pazīstu vismaz pāris gadu ilgumā, ar kuriem kopā puds sāls un neskaitāmi suņi apēsti.. Cilvēki, kuriem varu uzticēties. Ak jā, “general public” tos laikam dēvē par “draugiem”; beidzot, BEIDZOT atcerējos šā jēdziena definīciju! :D Jā, tātad, kā jau minēju – NL ir tieksme “kopoties”. Tas nozīmē, ka reizi pa reizei viņiem nepieciešams tāpat vienkārši tikties un pavadīt laiku sabiedrībā (“still some rudimentary instincts of a social animal, ya know” ;) ) kurā partneris Tevi perfekti sapratīs – jo arī pats būs “parakstījies” uz Tavam līdzīgu dzīves veidu. Pat NL reizi pa reizei rodas vajadzība socializēties, lai apspriestu jaunākos notikumus, noskatītās filmas, izlasītās grāmatas, satiktos cilvēkus u.t.t., u.t.jpr. Parunātos par eksistenciāliem dzīves jautājumiem, vienk labi pavadītu laiku vai (ko tur noliegt) - “paraudātu uz pleciņa”. Arī tas gadās. Neviens neesam no dzelzs. Laikam.

->(to be continued)