par nākotnes plāniem
es zinu, ka es ne pārāk draudzējos ar tā saucamo veselo saprātu. nafig, ja man tāda nav. tad nu tā tīri nejauši šodien iešāvās prātā doma (cik nu nejauši un cik nu šodien... galu galā prātā auklēta jau sen) - būtu brīnišķīgi, ja 2012. gadā, kad visādi gudri un negudri ļauži visa pastāvošā beigas sola, es būtu bez darba. nav jāstrādā kad, kad mirstamstundiņa ir pienākusi. tas galu galā ir tāds intīms process un nav to jāmaitā ar raušanos citu labā. un lai to pasākumu padarītu ne tikai brīvu no darba, bet arī noderīgu, domāju, ka kāds mēnesis apkārtvazāšanās pa Ibērijas pussalu man nāktu tikai par labu. un tad, ja man izdotos tur sastrādāt to, ko nu es tur gribu, tad varētu braukt atpakaļ uz Durlandi un pārcelt pasaules galu par kādiem četriem gadiem uz kādu 2016. čo ļi... un tad, ja nebūšu izdomājis sev citas izklaides, varētu arī atļaut tam pasaulsgalam nākt. |
Publicēja: paliec
Datums: 25.03.2011. - 15:46:54
Lasīts (reizes): 2007
Komentāri: 0
|
| |
