Viens no kārtējiem saspringtās darba dienas vakariem.. It kā jau nekā īpaša, vien jau pierastais nogurums visā augumā, zināma neskaidrība domās un tīri dzīvnieciska labsajūta par to, ka atkal vismaz uz 48 stundām varu atslēgt saprātu no RIX diktētajiem ikdienas pienākumu normatīviem. Jā.. Ir vakari, kad patiešām priecājos, ka diena reiz ir galā un esmu kļuvis brīvs. Šis.. ..ir viens no tādiem. Vakars, kuru aizvadu tā, lai pēc iespējas ātrāk atbrīvotu prātu no aizgājušās dienas iespaidiem. Uz sienām dej sveces gaismiņas radītās ēnu spēles, fonam skan ATB "Black Nights" un mēle tvīksmīgi izbauda īru Baileys ilgo, samtaino un bagātīgi krējumaini saldo pēcgaršu, kurai pēdējo pilnīgas pabeigtības niansi dāvā ledus skaidiņas un rīvētās šokolādes viegli pakusušās drumstalas. Un visam fonā arī domas par sev nu jau pietiekami tuvu kļuvušu cilvēku.. Tiešām - ne tik perfektas dienas tomēr perfekts fināls; un, ja baudīt nozīmē būt dzīvam, tad šobrīd es dzīvoju daudz intensīvāk, nekā varbūt jebkad agrāk.
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.