Z.V.Ē.R.S. somā, soma pašam plecos,
pats “Rīgas Satiksmes” zili baltajā busiņā, busiņš – uz
Mangaļsalas zilās jūras molu. “Lidojums” kādreiz tik ierastā,
bet pēdējā laikā novārtā pamestā reisā.. Apmēram pēdējos
četrus gadus novārtā pamestā! :D Kad ir bijusi patikšana, tad
nav bijis laika un vice versa.
Vakar.. Vakar beidzot vienā laika un telpas punktā saplūda gan
laiks, gan arī patikšana. Protams, ne bez manis paša
“piestrādāšanas”. Sen jau biju nosolījies, ka veiksmīgi
pārvarot finālu (atsauksme uz manu iepriekšējo blogu “Minūtes
pirms kārtējā fināla”) un “salaužot vienu vai pat divas
kājas”, Baltijas jūras dieviem pienāksies ziedojums arī no
manas puses.. Un, kā zināms, “dieviem” dotos solījumus labāk
turēt, jo pretējā gadījumā šie var palikt ļoti kašķīgi; pat
vēl kašķīgāki par mani pašu kārtējas darba nedēļas
pirmdienas rītā. ;)
..okei,
bet, lai pildītu dieviem doto solījumu, tad somas satura saraksts,
kurā ietilpst vien viens pats Z.V.Ē.R.S., būs par maz.. Tādēļ
ceļā no mājām uz jūru nepieciešams neliels technical
stop Rīgas centra rajonā;
piezemēšanos vēlams plānot apmēram tur, kur relatīvi netālu
viens no otra atrodas gan garšīgu našķu, gan arī labu vīnu
veikals. Vīns.. Jā.. Man šodien ir “code white” noskaņojums.
Egoistisks noskaņojums.. Ergo – egoistisks
“code white” noskaņojums! :D Rezultātā tam visam pēc mana
uzlidojuma Rīgas centra iepirkšanās lokācijām somas satura
saraksts (neskaitot ZVĒRU) vēl papildinās ar:
a) Arthur
Metz “Pinot Blanc” (2004) baltvīnu
(zinu, nav jau pati perfektākā izvēle, tomēr viegli saulaini
baltai dienai piederas pavisam labi);
b) žāvētām melnajām plūmēm
labākajā Emīla Gustava baltajā šokolādē (man vienmēr patīk
asi krāsu kontrasti gan izskatā, gan arī garšas sajūtās);
un, kā
neatņemama sastāvdaļa –
c) lētie papīra šņupautiņi
(“papīra mutautiņi” t.b.,
jo uz mola parasti vienmēr diezgan pamatīgi velk
un, lai gan esmu “gaisa pavēlnieks”, tad tomēr reizēm vēji
sadumpojas un iziet pavisam “out of control”,
liekot to pašu darīt arī manam degunam! :D). Skat, šķiet, par
visu padomāts.
Tomēr,
“pirmslidojuma pārbaude”..
Z.V.Ē.R.S. somā
--- OK.
Baltvīns somā ---
OK.
Šokolāde ar
žāvētām plūmēm somā --- OK.
Vīnam piemērota
glāze somā --- OK.
Papīra mutautiņi
somā --- OK.
Noskaņojums (ne
somā, bet pašam galvā! :D) --- OK.
Mūzika
ausīs (Cerf, Mitiska & Jaren – Light The Skies)
--- arī OK.
Pre-flight briefing complete, ready
for take-off!!
..botām
nesteidzīgi švīkstot pret trotuāra segumu un galvā līdzi
dungojot ausis mielojošajiem Light The skies melodijas
vārdiem:
“And if you only knew,
Just how much the Sun needs you
To help enlight the sky -
You would be surprised.”
- es mēroju
pavisam neīso pārceļojumu no centra uz Abrenes ielas autobusu
pieturu. Lai dotos uz tikšanos ar Viņu; tik sen neredzēto, bet
gandrīz vai pašu mīļāko 24tā maršruta autobusu (mīļāko pēc
22trā, protams! :D). Botas švīkst, zolēm samīļojot ietves
asfaltu, mūzika skan, somas svars plecos arī jūtams; labi,
izslēgsim nedaudz savu analizēt-kāro saprātu; galu galā MAN ir
sestdiena, MAN ir saule, MAN ir silti, MAN ir labi.. Par citiem –
MAN vienalga. Šodien nevērošu un neievērošu neko no apkārtējās
pasaules un cilvēkiem, neredzēšu to bomzīti, kurš “iepērkas”
kārtējā miskastē, neredzēšu to “cacu”, kurš kārtējās
“D&G” saulenēs (Turcijas ražojuma, protams :D) gorās pretī
uz ietves, nepamanīšu pat arī to kārtējo nevainojama brenda
uzvalkā tērpto seksīgo augumu pie tikpat brendīga
transportlīdzekļa stūres. Nepamanīšu tādēļ, ka šodien esmu
egoists un esmu tikai pats sev. Jo arī mans transportlīdzeklis šai
dienai ir Mercedes.. “Simts-un-cik-tur-vietīgs”
zili-balts Mercedes Benz Citaro. :D ->
