es te tā padomāju...
un tas vispār ir drausmīgi - domāt. it īpaši, ja kaut ko tādu daru es.
reiz sen, senos laikos es biju jauns un smuks. a kam negadās?... nu un van nait stand bija normaļno. viss kā jābūt, ja esi bez potences problēmām un nesapārojies. jau toreiz manā dzīvē ieviesās visnotaļ interesanti draugi. viens no viņiem "nav pat biseksuāls" (t.i. dzīvo ar pilnu pārliecību, ka ir heteroseksuāls) un papišas ar mani vidēji reizi trīs gados (nu man te atvaļinājumā gadījās savus līķu krājumus caurskatīt; cik gadus esam pazīstami un cik līķu pa to laiku ir uzradušies, - es te nerakstīšu. jo tas jau ir cits stāsts). un nav man nekādu iebildumu pret to, ka mēs esam draugi un laiku pa laikam pievēršamies sportaveidam, ko sauc par gultas burāšanu, da ij burājam kopistiski.
bet, ēēēēē...
man kaut kā pirms laiciņa gadījās sapāroties ar vienu vīrieti. izveidojās visnotaļ pastāvīgas attiecības, kas bija ideālas līdz brīdim, kad es puisietim atzinos mīlestībā (nekādi nesaprotu kāpēc vīrietis tad, kad uzzin, ka nav tikai caurums, kurā izšļākt vai septiņu kaloriju donors, "iežmiedz asti starp kājām" un metas bēgt). tagad it kā esam draugi. tikai muļķe sirds... protams, arī viņa apgalvojums vienmēr tiekoties, ka mīl mani, nekādi neliek tai nolāpītai šķērsvītrotai muskuļu pumpai aizvērties...
no vienas puses vajadzētu ko lietas labā darīt. no otras puses - negribu.
pareizāk sakot, negribu es kaulu samešanu kopā ar kādu citu. nu pēc kurvīša dabošanas man ir bijis gan van nait, gan ar to "pat ne biseksuālo". bet nu no tiem gadījumiem, kas ir bijuši pēckurvīša periodā (nosauksim to tā), esmu sapratis, ka vienas nakts sakari mani vairs neinteresē. vairs nemaz neinteresē... pret to, ka man ir draugs, ar kuru bez visām pārējām podu gāzšanām ir arī kājas paslīdēšana, man nav nekādu iebildumu. galu galā visnotaļ patīkama padarīšana. bet, ja atmet gadījuma sakarus un saglabā tikai esošās vērtības, - Ziemassvētki būs biežāki par seksu (attiecība 3:1 kā nekā). un tas jau tā kā būtu par traku.
i tago rezjumē:
manā draugu lokā pietrūkst kā reizi vēl viens "pat ne biseksuāls", kuram tā nejauši kaut kas (nu TAS) gadītos ar mani stipri biežāk par Ziemassvētkiem. vienīgais - šādi cilvēki draugu lokā no nekurienes neuzrodas. mans pašreizējais "ne biseksuālais" tur iepeldēja no Gaujas. bet nu atkārtoti tajā upē neviens tik fascinējošs nav bijis. citiem vārdiem sakot, man nav ne mazākās nojēgas, kuras upes krastā meklēt līķus, bet atrast kaut ko fantastisku.
|
Publicēja: paliec
Datums: 02.11.2011. - 17:28:38
Lasīts (reizes): 1720
Komentāri: 0
|
| |
