anders | 05.12.2011. - 17:47:21
Nē, krāpis neesmu. Esmu vispār tāds radījums, kurš ir līdz riebumam uzticīgs. Vienkārši sameloju cilvēkam par vienu lietu.

mea-culpa | 04.12.2011. - 23:56:59
Es atkal domāju, ka ja Tu kādam pārbrauc pāri ar traktoru vai kādu citu braucamo, par piedošanu var lieki nedomāt, nu tā. Bet citos gadījumos - vai tad trīsgadnieks?

dianasw | 04.12.2011. - 23:46:20
viss ir atkariigs no taa, kas ir izdariits. Ja kraapi, tad piedoshanu luugt ir bezjeedziigi. Pasham ir jasaprot iemesli, kaapeec esi izdariijis to, ko esi izdariijis un vai tas atkaartosies. Var jau sasoliit briinumus, bet ir jaabuut godiigiem gan pret sevi, gan otru pusiiti.

mea-culpa | 30.11.2011. - 23:32:41
Piedošanai grāmatas nav domātas... un ja nav vērtība iekš atvainošanās un lieki jāfilosofē, tad labāk nevajag.

anders | 28.11.2011. - 21:31:24
Paldies par ieteikumu! Noteikti izlasīšu to grāmatu.

leah | 28.11.2011. - 19:11:48
Par apzinātu rīcību piedoshana otram nav jālūdz. Var tikai cerēt, ka tā tiks dāvāta. Ja ļoti vēlas, var paprovēt izskaidrot rīcības motīvus, bet, manuprāt, arī tas īsti nav nepiecieshams, jo kas izdarīts, tas paliks atmiņā.
Katrā ziņā - Ians Makjuans ar tieshi tādu nosaukumu ir sarakstījis veselu grāmatu. Atbilstoshajā situācijā varētu shķist interesanti palasīt.