par visa pastāvošā veltīgumu
šodien ir viena riebīga diena. jau no paša rīta. vispār mani no miega izrāva priekšnieces zvans vēl labu brīdi pirms astoņiem pulksteņiem. cilvēks jau esot darbā un gribot pastrādāt un man vot tagad jāpasakot, ko jādara... tāds pusaizmidzis vēl sapņu varā pūlējos saoobraziķ, ko īsti atbildēt.
es parasti no gultas lienu ārā, kad pie manas čūskas ieslēdzas gaisma (tas notiek tieši astoņas minūtes pāri astoņiem; tad es palēnām izkasos un velkos uz darbu, kur ierodos ap deviņiem; ja atsakos no brokastīm, - esmu darbā jau pusdeviņos; es brokastis neēdu jau kopš pagājušā gs. astoņdesmitajiem, bet mēdzu ’iemest aci’ to vietā kādā grāmatā; pēdējā laikā man brokastīs ir K.Elsbergs; domāju, ka viņš ir kudiš jēdzīgākas brokastis par desmaizi vai avsjanku).
es zinu, ka priekšniecei ir sīkais, kurš kaut kādā elles agrumā ir jānogādā skolā, bet kāpēc man ir jācieš, jo citi ir apbērnojušies?! nu kāpēc tie, kas ir apbērnojušies, par to liek ciest visiem apkārtējiem?!... asobenno man?!!!
|
Publicēja: paliec
Datums: 10.01.2012. - 12:15:08
Lasīts (reizes): 1801
Komentāri: 0
|
| |
