decamora | 19.01.2012. - 17:17:08
Varbūt iepazīties internetā Tev nemaz nevajag :)?
Parasti iepazītas ar tiem, kuri pievelk, vizuāli vai citādi. Ja pavēro cilvēkus ikdienā, neviens nerunā par kvantu fizikas šķietamo sarežģētību :). Cilvēku pie cilvēka notur interesa vienam par otru.
Ja runājam konkrēti par šo portālu. Nesirgstu ar draudziņu skaita palielināšanu katru otro nedēļu, tāpēc vēlme man iepazīt un apgūt citu cilvēku telpu man (labi ja) uznāk reizi gadā, esmu antisociāla un ļoti nedraudzīga :)! Taču ar visu to, reiz klīstot pa protālu, uzdūros intriģējošam meitenes profilam. Bildē bija meitene ēnā - par to, kas tur īstenībā ir varēja prātot. Piesaistīja tas, ka likās noslēpumaina meitene. Profila tekstā bija minētas, manuprāt, katra cilvēk vēlme - atrast savu cilvēku. Todien mani tirdīja visādas muļķības un es izdomāju, ka vajadzētu aizmest koķetējošu, poētismā tītu aicinājumu iepazīties tuvāk. Muļķim jābūt, lai nesaprastu, kas tur patiesībā ir uzrakstīts. Tad nu viņa atrakstīja tad, kad biju jau sen kā aizmirsusi un godīgi sakot, nebija arī vairs aktuāli. Laiks bija mainījies, es pati biju pamainījusies. Izlasot viņas atbildi un vēlreiz pārlasot savu aicinājumu iepazīties tuvāk, es smējos un pie reizes vēlējos arī nošauties. Bet nostrādāja :), katru dienu un parasti cilvēki tā neiepazīstas. Vēstule bija tikai tāds patīkams sākums, protams, ka es pie kārotā netiku uzreiz, man pat būtu garlaicīgi, ja arī būtu - man patīk, ja cilvēki parāda, ka nav uz muti krituši un tomēr prot arī uzturēt kontaktu. Sākām runāt, visai ikdienišķi, kā jau iepriekš teicu, vienkāršais virzītājspēks darbojās. Bija laiks, kad man likās, iestājies baigais pagrimums, nodomāju, vai nu tas kontakts pats nomirs, vai arī ir jāpārceļas no virtuālās dzīves un jāiepazīstas reālajā dzīvē.
Tā arī ir par to, ka ja sākumā liekas, ka ir klikšķis un vēlāk nav, vajag uzreiz pateikt, jo var gadīties, ka kamēr domā, kā otram pateikt, tas redz jau ir paspējis uzlikt savas stīgas uz Tavējām un var gadīties salauzt sirdi, ja protams, runa ir par iepazīšanos ar tuvākiem mērķiem.
Man personīgi, vienmēr ir bijis tā, ka kontakts pats nomirst, dabīgajā nāvē, par tā aizvākšanu man nav bijis jāpārpūlē smadzenes, enerģija vai jāraksta garas vēstules, no sērijas "Sākot ar šodienu mūsu kontakts tiek pārtrauks, sekojošo iemeslu dēļ... ", bet arī tā var, cilvēks ar saprātu pasmaidīs :)!