par atvaļinājumu; ļoti daudz burtu
tā kā pēc atgriešanās atpakaļ no atvaļināšanās esmu bisku sācis atgūties un arī ievāktajā materiālā (profesionālais kretīnisms vai ziniet) sāk samazināties entropija, tad atļaušos sākt te ierakstīt savus piedzīvojumus.
tātad viss sākās tai tālajā gadā, kad es..
nu labi. nepieminēšu tik senus notikumus, bet sākšu ar šā gada 18. februāri, kas bija mana īsā atvaļinājuma pirmā diena.
tā kā man bija jāceļas jau pirms pieciem, lai laicīgi ar vilcienu varētu aizceļot līdz lidostai tāltālā pilsētā, tad es nakti uz 18-to vispār negulēju (iepriekšējā vakarā līdz pusnaktij strādāju, jo bija pirms vaļināšanās vairāki svarīgi papīri jāsacep). es sevi pazīstu pietiekami labi un, ja man gulēšanai ir tikai kādas četras stundas palikušas, tad tas nozīmē, ka es guļu stipri ilgāk neatkarīgi no viesādiem modinātājiem un citiem miega piebeigšanas verķiem. un, ja ir kaut kas svarīgs, tad ar tik īsu laiku miegam labāk vispār negulēt. par šo es jau pirms gadu gadiem esmu pārliecinājies un mans ķermenis pret kādu citu vēl nav tapis nomainīts. tad nu notusēju tās dažas stundas pa māju un absolūtā elles agrumā aizdevos uz savu vilcienu. veiksmīgi tiku līdz lidostai un iedabūju sevi lidmašīnā. viss noritēja tik veiksmīgi, ka man jau bija skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. šitā nemēdz būt. skaidrs ir, ka vai nu es kaut ko neesmu pamanījis vai arī kaut kas iet baisi grīstē. bet tā kā lidmašīna jau ir gaisā, tad vairs neko... man vispār tā lidošana ir paredzēta ar pārsēšanos Bergāmo uz citu gaisā pasitamierīci, nu un lidošanas laikā es izdomāju, ka vajag apskatīties, cik laika man tur tajā starplidostā būs jānomušī. izvelku esošā lidojuma un nākamā lidojuma papīru. skatos uz tiem laikiem un kājas kļūst arvien stīvākas un stīvākas... (te neliela atkāpe - tā kā vaļināšanās bija ne tikai vaļināšanās bet arī randevū ar vēl diviem čelovekiem, tad priekš visiem lidojumus un biļetes aizsita viens personāžs, kurš nebiju es). man tur sanāk, ka no piezemēšanās brīža līdz geitsslēgšanai ir tikai pusstunda. PUSSTUNDA!!! piezemēšanās notika laicīgi, bet tad kaut kādas padsmit minūtes nevienu nelaida ārā no lidmašīnas, tad sākās kaut kāda lēna kustība, tiku ārā un mērkaķa ātrumā tesos cauri visai tai lidostai kā tāda bumbiņa palēkdamies! ar manu ta resnumu šitā skriet! un tad vēl tā milzonīgā rinda pirms drošības kontroles. laiks skrien, bet tā rinda nekust nu nimaz... vobšem vēl jo projām nesaprotu kā tas sanāca, ka es tomēr uz to lidmašīnu paspēju. pēdējā mirklī. neko šitādu es vairs negribu atkārtot - neesmu vairs tik jauns, lai mani nervi to turētu un krāsotie mati nesirmotu. bet nu tā kā ir kaut kā viss izdevies un esmu atkal pasists gaisā, tad var atsākt elpot un domāt par to, kas vēl varētu gadīties. katrā gadījumā noskaņojums ir tāds, ka gribu, lai gadītos kaut kas labs - ar vienu stresa situāciju dienā pilnīgi pietiek un man vairāk nevajag.
tā kā es esmu tāds radījums, kurš brokastis neēd, bet ar visu šo ceļošanu jau pēcpusdiena pienākusi un mans pierastais pirmās ēdamreizes laiks, tad ķermenis sāk raidīt smadzenēm signālu - baro mani! nu iepazīstos ar to, ko Raienērs piedāvā. man nepatīk ne vieņu piedāvājums ne viņu cenas. vispār tai viņu piedāvājumā viens veidojums, pēc bildes un apraksta spriežot, bija kas tāds, ko varētu arī riskēt un paņemt. tieši to kā reizi pasūtīja man blakus sēdošs vīrišķis. i tago es nolēmu pagaidīt un apskatīties kā tas izskatās dzīvajā. nu vai ziniet, kad es to ieraudzīju, - sapratu, ka neko tādu es paņemt mutē nevaru. tad jau labāk vispār neēst. tā arī neēdu. pēc piezemēšanās devos izložņāt lidostu (man tur bija jāsagaida, kad piezemēsies kōrišs; un tam jānotiek apm trīs stundas vēlāk, tā kā nav jēgas nekur diži tālu doties).
turpinājums sekos... |
Publicēja: paliec
Datums: 01.03.2012. - 18:25:20
Lasīts (reizes): 1620
Komentāri: 0
|
| |
