par atvaļinājumu; ļoti daudz burtu 3
tātad pēc jautri pavadītas nakts - nu tur sākumā salšana, bet pēcāk cepšanās (kondišens mums tapa uzkruķīts uz 30 Celsija grādiem un pirms iemigšanas netika pārkruķīts uz mazāku karsēšanas režīmu) - notiek visas ar pamošanos un gultas pamešanu saistītās izdarības... dāļše kā jau pie cilvēkiem - deguna izbāzšana uz balkōna un kūpināmpuļķīša mutē paņemšana. galu galā, cilvēks tak ir smēķējošs radījums un labai dienai ir jāsākas ar dūmu mutulīti ;o) pasaules piekūpināšanas rituāla laikā tiek arī ievērtēta apkārtne un ’uzmests’ skats tās provinces galvaspilsētai, uz kuru mēs tur bijām aizdevušies:
ja tā ieskatās tālumā - pat jūŗu var ( pamanīt )
( kaut kas kalnveidīgs arī neslēpjas )
un vispār! miests izskatās ( patīkami ).
Kad pasaule ir tapusi ievērtēta, visa tauta - trīs cilvēku sastāvā - dodas brokastot. ja jau brokastis ir iekļautas, tad pat es, kurš brokastis neēd, tajās aizdodas. nu, ja ne gluži pierīties, tad vismaz kādu kapiju ietriekt ribās. katrā gadījumā to, ko šamie tur tajā tālajā valstī uzskata par brokastīm, es nesaprotu. kapijošanas ziņā pa tiem daudzajiem gadiem, ko es tai valstī nebiju bijis, nekas nav mainījies - espresso ir baisi mazs piņģerots.
pēc rīta izēšanās top apspriesta turpmākā rīcība. tā kā mēs esam visai saprātīgi čeloveki, tad, protams, visas ceļošanas ēverģēlības ir bez sevis ierobežošanas kaut kādos noteiktos plānos un citās muļķībās, kas piesaista kaut kam un tādejādi traucē dzīvot. i tago - top izdomāts, ka provinces galvaspilsētas apskati mēs atstājam uz pēdīgo dienu, bet tagad braucam pa taisnāko ceļu prom uz austrumiem. nu labi, ne jau uzreiz braucām. vispirms izdomājām, kurā miestā mēs varētu būt nokļuvuši vakarā ij norezervējām tur jumtu virs galvas un tikai pēc tam pametām to pilsēteli, kurā atradāmies. tas mūsu ceļš uz austrumu pusi veda gar jūŗu un viens no kompānijas ir čeloveks, kuram patīk līst ūdenī ij saslapināties, kā rezultātā tapa arī meklēta piekļūšana pie ūdens. tur pa tiem jocīgajiem ceļiem līkumojām, līkumjām, līkumojām līdz izlīkumojām Fikaracī pie piekļūšanas iespējas jūŗai. tur nu es pievērsos savai pamatizklaidei - līķiem, bet korišs mēģināja saprast - peldēties vai ne. pēc pabradāšanas šams izdomāja, ka ir pārāk auksts tāda veida izvirtībām. tā nu sanāca, ka tikai man tur izdevās apmierināt sevi, bet pārējie palika gribot.
|
Publicēja: paliec
Datums: 02.03.2012. - 18:52:22
Lasīts (reizes): 1783
Komentāri: 0
|
| |
