par atvaļinājumu; ļoti daudz burtu 4
neliela liriska atkāpe - man načaļstvo, kad uzzināja, kur es vaļināšos, sniedza kaujiniecisku uzdevumu - ievākt ’species X’. un kā reizi ceļš uz austrumiem vijās ne pārāk tālu no vienas šīs sugas atradnes. nu tā kā es esmu visnotaļ riebīgs tēviņš ar kaut kādām manipuļatora spējām, tad man bija izdevies pārējo tautu arī ieinteresēt izmest mazu līkumiņu un pamēģināt to vietu atrast. tā nu visai intensīvi tika meklēta kalnu pļaviņa, kas 2007. gadā bija izdegusi... rezultātā tapa līkumu līkumiem izbraukāta Grateri apkārtne. redzēti dažādi mazi celiņi, aitas, suņi, žogi un visādi citi debesu brīnumi. šīs visas līkumošanas rezultātā (nu kaut kā tie ceļi, pa kuriem braucām īsti pie tās pļaviņas negribēja pievest) mums kuņģi sāka paust zināmu neapmierinātību par visa pastāvošā veltīgumu. bet nu tā kā esam nekurienes vidū, tad tiek nolemts, ka vispirms pameklēsim to ’species X’ un tad dosimies uz kādu apdzīvotu vietu ieēst. vienīgais, kad nokļūstam vietā, par kuru GPS apgalvo, ka tā ir tuvākā vieta tai tālā gada pļaviņai, nav kur atstāt mašīnu. tā mēs pabraucam no turienes bišku prom un nogriežamies vienā celiņā, kurš mūs pieved pie ristorante-pizzeria "Il Berillo". meklēšanās pļaviņā tiek atlikta un kuņģis tai brīdī top atzīts par svarīgāku (nu kā jau savā laikā E.Veidenbaums rakstīja :"vēders - dievs visaugstākais" . tajā restorānā ir novākusies vietējā publika un svin kaut kādas savas svinēšanas, kā rezultātā mums ir iespēja ievērtēt turieniešu izklaides. nu neteikšu, ka man tādi pasākumi šķistu patīkami - daudz par trokšņainu, haotisku, turklāt vēl tur arī kaut kādī sīkbērni bizo apkārt... toties cūkgaļa mirtiļļu mērcē bija vienkārši dievīga. šitās ēdmaņas dēļ to restorānu ir vērts ieteikt visiem draugiem, kaimiņiem un citādi domājošiem. tā kā, ja nu kādam gadās vazāties apkārt tās nekurienes vidū, tad šajā restorānā ir garšīga ēdmaņa.
pēc pieēšanās top kājām aizstaigāts meklētās pļaviņas virzienā un izveikti visādi dīvaini rituāli, kas nepieciešami ’species X’ atrašanai. rezultātā tautai ir iespējas redzēt gan lielizmēra mitrenes, simt- un tūkstoškājus, gan krāsainas glodenes un vēl visādus mīļmūdzīšus. atzīstos - tur rāpo arī tādi radījumi, kurus es nepazīstu un pat nestādos priekšā, kam šamie rada.
tā pļaviņa, kurā mēs meklējāmies bija nedaudz aizaugusi ar ( slotzari ), bet nu tikai ( nedaudz )...
vispār jau kamēr mēs tur pa to apkārtni līkumojām, meklējāmies, ēdām un visādi citādi izklaidējāmies, diena bija jau pietuvojusies savu beigu galam un un saules staru krišanas leņķis mākoņšķirbās jau mēģināja mums iestāstīt, ka ir ( vakars uz ezera ) (ēēēē... pārnestā nozīmē ’uz ezera’; tiešā nozīmē - kalnos ;o)).
vietām tur tas ( slotzaris ) ir visnotaļ paliels izaudzis. Durlandē šams tādus izmērus nesasniedz - apsalst tais mūsu baisi aukstajās ziemās.
tā kā pašreizējais gadalaiks ir ziema, tad jābūt arī sniegam. un sniegs bij’ - ( sniegs ). un, ja ieskatās tad pat visai ( pamanāms ). un šite arī tas pats, tikai ( smukāk ).
tā nu pēc kārtīgas izvazāšanās pa nekurieni palēnām velkamies atpakaļ uz mašīnu. pa ceļam es pamanu visai simpātisku bedri, kurā var arī ( pasēdēt ), ja ir tāds pat noskaņojums kā I.Ziedoņa vardītēm, kuras tai bedrē lēca iekša. šī bedre vismaz bija s komfortam.
vairāk nekādi īpaši meklējumi šai dienā netiek izveikti. mēs vienkārši dodamies uz naktsmītnes pusi.
par to un pārējo - turpinājums sekos ;o) |
Publicēja: paliec
Datums: 02.03.2012. - 18:53:21
Lasīts (reizes): 1657
Komentāri: 0
|
| |
