Zemāk lasāmais teksts rakstīts 2004.gada rudenī... Neizdzēsu to, jo joprojām uzskatu, ka tas ir svarīgi. Tā teikt, pašdisciplīnai.. ;)
"Kā var nodzīvoties tik tālu, kad tu saproti, ka nav gandrīz neviena, kas atcerētos par tavu eksistenci pat tavā dzimšanas dienā? Nu ok, vecāki atceras, taču tie ir vecāki. Kas notiks, kad viņu vairs nebūs? Tad šajā dienā man nekas cits neatliks, kā apciemot viņus kapsētā... Acīmredzot, es esmu tik tālu nodzīvojies, ka nav man to pārējo tuvo cilvēku. OK, paziņu ir daudz, taču paši zināt, paziņu starpā valda simbioze, ne draudzība... Tomēr, lai mēģinātu vērst par labu šo neapskaužamo situāciju, jāsāk mainīties pašam... Un jāsāk ar sev īpašu cilvēku viņiem īpašu datumu izzināšanu... Tā teikt, jāsāk no sevis, mazliet citiem piepalīdzot.
Īsāk sakot, gribēju pajautāt, kad Tev ir dzimšanas diena?"
aleksss | 11.05.2009. - 03:46:36
hmm... lika aizdomāties
blue | 22.04.2007. - 20:18:15
Interesanti būtu uzzināt situācijas kontekstu... :)
aiziet03 | 21.04.2007. - 21:57:40
Pilnlnīgi precīzi to noraksturoja frāze seriālā Will & Grace - "Kā gan tu vari cerēt, ka kaut kas ar tevi mainīsies, ja pats nemainies?" To pateica veca tantiņa smukam gejam bārā. :))
blue | 11.04.2007. - 11:50:40
Tik pat, cik mani. :) Bet, vispār, kā jau minēju, šis teksts ir pašdisciplīnai. ;)
evians | 10.04.2007. - 16:58:26
Tu zini, uzmaība - tā ir abpusēja lieta. Gribu pajautāt: un cik cilvekus tu apsveici dzimšanas dienā?
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.