par manu riebeklību
ir man viens kōrišs. puisis sevi uzskata par pilnīgi hetero, bet tas viņam nemaz neatraucē pisties ar mani (jāpieņem laikam, ka es neiru vīrišķis, bet nu po!). nu un ar zēnu brīžam ir tā, ka šams vai nu ir pilnīgā panikā par to, ka varētu papisties ar mani, vai arī tik ļoti uzmācīgs, ka bez maz vai šķiet, ka tos dažus metrus līdz šamā mājai nenoiesim un sekss būs tur pat uz ielas... tā kā šī plašā pirmspapišanās izjūtu amplitūda viņa izpildījumā mani uzjautrina, tad esmu jau pirms daudziem gadiem (kādi septiņi nu jau laikam sanāks) pasācis viņu kacināt. uz manu kacināšanu puisis lieliski atsaucas un noreaģē, kā rezultātā man vislielāko baudu sagādā kā reizi tas, kas notiek pirms tiek taisītas vaļā bikses. bet tas nu tā... ne par to ir šis stāsts - vienkārši.. man, šonakt dzerot vīnu, ienāca prātā vēl kāds zēna paķircināšanas variants, kas gala rezultātā beigtos ar to, ka esam gultā... bez maz vai kārojas puikam piezvanīt un pateikt dažus vārdus, lai šams būtu neadekvātā stāvoklī vēl vairākus mēnešus - nu līdz es tikšu pie atvaļinājuma un atrādīšos Durlandē :o) šāds zvans būtu baisa riebeklība. no otras puses - es esmu riebeklis...
vobšem, es tagad domāju - zvanīt jamam vai nezvanīt...
|
Publicēja: paliec
Datums: 11.07.2012. - 10:14:18
Lasīts (reizes): 1858
Komentāri: 0
|
| |
