Pasaka par pasaulē taisnīgāko tiesnesi
[Pēc Annas Sakses pasakas]
Reiz Jenotijā dzīvoja tiesnesis Juts Strīķis. Ļaudis daudzināja viņa taisnīgumu un to salīdzināja tikai ar Zālamanu. Nebija ne mazu vai lielu lietu, ko šis tiesnesis neizspriestu taisnīgi pēc visiem tiesiskuma principiem. Pat vissarežģītākās lietas šis tiesnesis izšķīra ar apbrīnojamu vieglumu un viedumu.
Tomēr gadījās reiz arī šīm pasaules taisnīgākajām tiesnesim sarežģīta lieta, kas gandrīz iznīcināja viņa labo slavu. Raugi, Jenotijas valstī, kur dzīvoja šis krietnais un taisnais vīrs, dzīvoja arī kāds džeks Lapsis ar reti riebīgu un kašķīgu raksturu. Tā nu bija iegadījies, ka kādu dienu Lapsis gāja garām augstmaņa domrovska greznajai mājai. Augstmanis stāvējis pie atvērta loga un, ieraudzījis ejam gar savu māju zemākas kārtas cilvēku, uzspļāva viņam uz galvas. Cits nabags spļāvienu būtu noslaucījis un vienā mierā turpinājis savu ceļu, taču ne Lapsis ar kašķīgo raksturu.
Viņš augstmani iesūdzēja tiesā. Tiesnesim Jūtam Strīķim, par kura taisnīgumu nebija šaubu pat džekam, nu vajadzēja izdomāt, kā taisnīgāk izšķirt šo nebūt ne vienkāršo incidentu ar augstmaņa spļāvienu. Domāja veselu pusgadu. Beidzot tiesas diena pienāca. Tiesā par lieciniekiem bija saaicināts viss augstmaņa galms.
Pirmais tika iztaujāts galma filozofs, kurš teica, ka patiesībā augstmaņa spļāviens nebija tas ļaunākais, kas varēja atgadīties ar džeku, augstmanis tak varēja viņam uzmest ķieģeļi uz galvas. Tā kā džekam esot pat jābūt laimīgam, ka saņēma tikai spļāvienu, turklāt no augstdzimušas personas.
Tālāk runāja galma dzejnieks. Viņš runāja par dabas skaistumu, kuru augstmanis baudīja pie atvērtā loga. Kad-, turpināja dzejdaris, - parādījās noplukušais un skrandainais džeks, augstmanī pamodās tāds estētisks sašutums par dabas ainavas bojāšanu, ka pasaulē, kur valda tāda harmonija un daile, drīkst būt pretīgi nabagi, ka viņš to izteica, uzspļaujot džekam.
Trešais liecinieks bija galma mācītājs, kurš nocitēja vietu no Kristus kalna sprediķa, kurā bija teikts, ka svētīgi gara nabadzīgie. Džeka gara nabadzībai bija jāizpaužas pazemībā pret augstmani, bet šis lepnais nabags iet tiesāties-, savu sprediķi nobeidzot, sacīja garīdznieks.
Kad nu visi liecinieki bija nopratināti, tiesnesis Strīķis darīja zināmu savu taisno spriedumu- tā kā džeks augstmaņa spļāvienu nebija uztvēris, ne filozofiski, ne dzejiski vai kā citādi, tad viņam tiek piespriests pēriens. Zālē esošie aplaudēja tiesnesim par kārtējo taisno spriedumu. Neapmierināts ar spriedumu, no tiesas zāles izgāja tikai kašķīgais Lapsis.
Viņš sāka celt neslavu gan augstmanim, gan tiesnesim. Augstmanis lika savām karakalpam parunāt ar kašķīgo vīru tāda īsta veču valodā, lai tas beidz par visām reizēm apvainot cienījamus cilvēkus.
Karakalps pamatīgi piekāva kašķīgo džeku, piedauzīja tā, ka nabags pusdzīvs pārvilkās mājās. Augstmanim un karakalpam šķita, ka pēc šādas sarunas džekam būs zudusi jebkāda vēlēšanās tiesāties ar bagātiem un cienījamiem cilvēkiem. Taču viņi kļūdījās. Sadziedējis brūces, džeks atkal sūdzēja augstmani tiesā, šoreiz par smagu miesas bojājumu nodarīšanu.
Tiesnesim J. Strīķim atlika tikai atkal smagi nopūsties par to, ka tik ideālā valstī, kāda ir Jenotija, kur visas lietas tiek izspriestas taisnīgi, kā nekur citur pasaulē, dzīvo viens pretīgi kašķīgs cilvēks, kurš iespītējies meklēt taisnību, ja tāpat zināms, ka taisnība ir stipro un bagāto pusē. Šoreiz bija vajadzīgs vesels gads, lai izmeklētu šo lietu un atrastu taisnīgāko no visiem iespējamajiem taisnīgajiem spriedumiem.
Pēc gada notika tiesa. Augstmanis savāca 33 lieciniekus, Jenotijas valstī labi pazīstamus un cienījamus cilvēkus. Bet Lapsis uz tiesu atveda tikai kādu bomzi, kurš nejauši bija redzējis šo „aprunāšanos veču valodā”. Cienījamie liecinieki, zvērēdami pie Bībeles, apliecināja, ka nav redzējuši, ka augstmaņa domrovska karakalps sit kašķīgo Lapsi. Bomzis gan liecināja, ka redzējis, kā augstmaņa karakalps piedauza gandrīz līdz nemaņai kašķīgo džeku.
To visu noklausījies, Jūts Strīķis vērsās pie Lapša, - Tikai viens liecina tev par labu, pārējie noliedz tevis stāstīto. Vai gan es varu ticēt viena nožēlojama bomža liecībai un neticēt 33 sabiedrība populāru un cienājumu cilvēku liecībām, kuri tās apliecinājuši ar zvērestu pie Bībeles? Tātad mans spriedums ir šāds. Tā kā tu esi apmelojis augstmani Domrovski un viņa krietno karalpu, piespriežu tev sodu stāvēt trīs dienas piesietām pie kauna staba.
Un atkal tiesas zālē klātesošie aplaudēja un cildināja taisnīgāko tiesnesi pasaulē Jūtu Strīķi.
Post criptum:
Pasāka darbojošās personas ir pilnīgi izdomātas un tām nav prototipu reālajā dzīvē. |
Publicēja: ajants
Datums: 22.02.2016. - 16:57:59
Lasīts (reizes): 2139
Komentāri: 0
|
| |
