Mans ūdens stāsts- 4. daļa
Pirms gadiem ... vai nav vienalga, pirms cik... sagadījās tā, ka viena pasākuma pēc palaimējās pārnakšņot pie tantes radiem Vecāķos. Tātad pie jūras.
Jau padzirdot vien, ka būšu pie jūras naktī, es laicīgi somā ieliku vienas sandales uz mēreniem papēdīšiem. Somas pašā apakšā, lai neviens nepamanītu. Šīs sandales bija – manai slepenajai vēlmei.
Tā vēlme pienācā nākamās dienas rītā. Piecēlos ap sešiem rītā, visapkart klusums – mājinieki bija dziļā miegā. Kā nekā, līdz nakts vidum runājoties par “dzīvi”, pie viena arī kārtis uzsisdami. Bet es ar formālo iemeslu “nogurums” - vakarā laicīgi aizlikos gulēt.
Agrā jūlija rītā ap pussešiem bija gaišs, mājās miers un pludmalē tāds pats klusums. Pludmale bija puskilometru no mājām, un nebija nekādas problēmas man vienam ar maisiņu rokās aizsoļot līdz ūdenim.
Ehh.. uzvilku tās sandales (kas attēlā) un sāku brādāties pa ūdeni. Vilnīši samatrināja sandales, tās atkal kļūva mīkstas un pieglaudīgas kājām. Bridu dziļāk un izpeldējos. Bija vien vīrietiskās peldbikses (lai atkal maskētos). Bet kājas šīs sandalītes.
Pēc pusstundas jau biju ārā no ūdens un mājās iekšā. Sandales noliku pa klusām uz bēniņiem žāvēties. Neviens nekā nezināja, neviens nekā nenojauta.
Bet man rīta nomidzis atnāca īpaši garšīgs un īpašie ciešs. Jā, bet kad reizē ar tanti braucu atpakaļ uz laukiem – šīs sandales aizmirsās tur uz bēniņiem. Nez kas ar tām notika, droši vien aizgājušas neceļos. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts. |
Publicēja: anastasijs
Datums: 24.03.2016. - 22:24:05
Lasīts (reizes): 2164
Komentāri: 0
|
| |
