Citreiz atkal uz meža ceļa... atkal tajos pašos laukos. Kad bija svētdiena, arī tāds labs pērkona lietus bija nolijis, tad aizskreju ar sarkanajām sandalītēm (līdzīgi kā attēlā) uz ceļu prom. Cilvēki reti pa šo celiņu staigāja, un man tas patika.
Tad nu sandales uzvilku un “splish-splash”. Un atkal “splish-splash”. Un vēlreiz un vēlreiz. Daudzreiz. Pusstunda aizritēja kā divas minūtes. Sandales bija ļoti slapjas, tik slapjas- kā vēl nekad. Pilsētā neko neredzēsi. Laukos mājnieki bija aizgājuši sēņot, bet es ne- aizmirsu, izdomāju kādu ieganstu, lai mājās paliktu. Īsto iemeslu arī neviens neuzzināju.
Šis Interneta resurss, tāpat kā visi citi, izmanto sīkdatnes (cookies). Turpinot sērfošanu šajā resursā, Tu automātiski piekrīti sīkdatņu izmantošanai.