no interneta dzīlēm, kas mani uzrunāja
Līdzība par duraku un taisnību
Nopirka Muļķis tirgū Taisnību. Nopirka veiksmīgi, neko teikt. Par viņu atdeva trīs muļķīgus jautājumus, pat vēl divus sitienus ar dūri dabūja. Un aizgāja.
Viegli pateikt - aizgāja. Ar Taisnību staigāt - ne tik viegli. Kas ir mēģinājis, tas zina. Liela viņa, Taisnība, smaga. Pabraukt ar viņu - nepabrauksi, uz sevis nest - cik tālu aiznesīsi? Pūšas un velk Muļķis, savu Taisnību. Bet pamest žēl: Kā nekā, par viņu samaksāts.
Mājās atvelkas knapi dzīvs.
- Kur tu, Muļķi, pazudi? - viņam metas virsū sieva.
Paskaidroja Muļķis visu, kā ir, tikai vienu paskaidrot nevarēja: priekš kam viņa, šī Taisnība, viņam vajadzīga, kā ar viņu rīkoties?
Guļ Taisnība ielas vidū, nekādos vārtos nelien iekšā, bet vīrs ar sievu sarunājas - ko ar viņu darīt, kā izmantot saimniecībā?
Grozīja tā un šitā, bet neko neizdomāja. Ko tu darīsi - nav kur Taisnību likt!
- Ej- saka sieva Muļķim - pārdod savu Taisnību. Daudz neprasi, cik iedos, tik ir labi. Tāpat labuma no viņas nekādas.
Aizvilkās Muļķis uz tirgu. Nostājās redzamā vietā un kliedz:
- Taisnība! Taisnība! Kam taisnību??
Bet neviens pat klāt nenāk!
- Ej, tauta! - kliedz muļķis... - ņemat Taisnību - lēti atdošu!
- Nē - atbild tauta - mums tava Taisnība nekur nav vajadzīga. Mums pašiem ir sava taisnība. Nav pirkta!
Bet te, pie Muļķa pienāk viens Gudrais. Pagrozijās gar Taisnību, un jautā:
- Nu ko puis, Taisnību pārdod? Daudz par viņu prasi?
- Nedaudz, pavisam maz, - sapriecājās Muļķis. - Atdošu par paldies!
- Par paldies? - sāka apdomāties gudrinieks. - Nē, tas priekš manis ir dārgi!
Bet te pienāca klāt vēl viens gudrinieks un arī sāka prātot. Saradojās abi, un nolēma nopirkt Taisnību uz abiem. Par to arī vienojās!
Sazāģēja Taisnību divās daļās. Sanāca divas puspatiesības, katra vieglāka un ērtākam nekā kopā bija vesela. Tādas puspatiesības - acīm prieks!
Iet Gudrinieki pa tirgu, visiem skauž! Pēc tam arī citi gudrinieki, pēc viņu piemēra, sāka sev meistarot puspatiesības.
Griež Gudrinieki patiesību, nodrošinās ar to.
Tagad viņiem daudz vieglāk sarunāties savā starpā...
Tur, kur ir jāsaka: - "Jūs esat nelietis" - var teikt: "Jums ir grūts raksturs"; Bezkauņu var saukt par cilvēku, kas "ālējas", Meli - par fantazētāju!
Pat muļķi neviens vairs nesauc par muļķi! Par muļķi sacīs: "Savādāk domājošs cilvēks"
|
Publicēja: kagorinss
Datums: 04.05.2021. - 16:46:57
Lasīts (reizes): 1457
Komentāri: 0
|
| |
