Nez kāda iemesla pēc esmu šeit nokļuvis? Vai tas būtu izmisums vai sagadīšanās, aprēķins vai izklaides meklējumi? Grūtības ar izteiksmes līdzekļu pielietošanu jāpārvar tos pielietojot, bet pagaidām manu apziņu māc bažas par to, kas tad notiks tālāk. Nē, krīze mani nav skārusi tik dramatiski, lai mestos visā, kas izraisa kaut mazāko cerību gūt mierinājumu, drīzāk, iekšējais nogurums pašam no sevis liek dalīties esībā ar citiem - dažkārt saspīlētā negantībā, kas pārvēršas mīļuma uzplaiksnījumos, citreiz - apātijā ar transcendentālām atziņām. Nobeigumus uzticu uzrakstīt citiem... Pašam pret sevi vienmēr atradīsies kāds ārpasaulīgs attaisnojums, kas liegs objektīvu skatījumu.
|
